Tiem, kurus skumdina avio ieraksts, [Å”eit] informÄcija kÄ ar esoÅ”o situÄciju vismaz nopelnÄ«t.
š2š¤1
š±š»š·šŗ Latvijas eksports uz Krieviju saglabÄjs 70,5 miljonu liels, kamÄr Igaunijas eksports nokrÄ«t lÄ«dz 11,7 miljoniem. Latvija jau seÅ”kÄrtÄ«gi pÄrspÄj Igauniju.
š¤Æ6š¤¬5š1š„1
š§š·šGlobÄlÄ cÅ«kgaļas ražoÅ”ana 2026. gadÄ pieaugs par 1%. Pieaugums KlusÄ okeÄna reÄ£ionÄ, palÄninÄjums EiropÄ: BrazÄ«lijÄ pieaugums par 3%, KanÄdÄ pieaugums par 2%, ES kritums par 1%.
š1š¤1
šš¾Pasaule piedzÄ«vos 26 miljonu tonnu kvieÅ”u pÄrpalikums, liecina IGC dati. Lai izturÄ«ba mÅ«su lauksaimniekiem. [grafiks]
š¤4
š±š»āļø Latvijas Ä«paÅ”umÄ esoÅ”o AB bondu vÄrtÄ«ba nokrÄ«t no 50 lÄ«dz 16,59 miljoniem eiro. SaasinÄs likmes uz AB bankrotu. [grafiks]
š±7
š±š»š° Latvijas dienasskÄrtÄ«bÄ parÄdÄ«jies jautÄjums par pensiju sistÄmas liberalizÄciju un brÄ«vÄ tirgus kropļojumu novÄrÅ”anu. [vairÄk]
š„3
Pensiju otrÄ lÄ«meÅa liberalizÄcija!
Kas tas ir: Pensiju otrais lÄ«menis (P2L) ir iedzÄ«votÄju iemaksÄta nauda, kura lÄ«dzÅ”inÄjiem pensionÄriem veido vien 5% no nÄkotnes pensijÄm. Par Ŕīs naudas pÄrvaldÄ«Å”anu bankas saÅem garantÄto komisiju 35 ā 41 miljonu gadÄ (1), perspektÄ«vai, kopÄjÄ banku peļÅa ir 380 miljoni eiro gadÄ (2), tas acÄ«mredzami licis banku lobijam izvÄrst pamanÄmas PR kampaÅas. SektorÄ pastÄv brÄ«vÄ tirgus kropļojumi, tÄpÄc iedzÄ«votÄjiem nav tiesÄ«bu lÄ«dzekļus pÄrcelt uz sevis izvÄlÄtÄm bankÄm vai fondiem.
P2L atdeve: ļoti vÄja (5), tiem plÄniem, kuri eksistÄ vismaz 10 gadus - ienesÄ«gums no 0,6% lÄ«dz 5,37% gadÄ (knapi turas lÄ«dzi inflÄcijai).
Pieredze: Igaunija un Lietuva jau ir vismaz daļÄji brÄ«vÄ tirgus kropļojumus novÄrsusi un pieredze uzrÄda, ka sabiedrÄ«ba ar naudu rÄ«kojÄs lielÄkoties gudri (3). LielÄkÄ daļa, jeb 80% igauÅu lÄma, ka viÅiem izdevÄ«gÄk ir atstÄt naudu P2L sistÄmÄ. No tiem, kas izÅÄma, 50% naudu vÄl neiztÄrÄja, bet nolika Ä«stermiÅa depozÄ«tos priekÅ” lielÄkiem nÄkotnes mÄrÄ·iem (4). Jau iztÄrÄtÄs naudas izlietojums nav tik viennozÄ«mÄ«gs, dažÄdÄs metodoloÄ£ijÄs mainÄs rezultÄti, bet viena no lielÄkajÄm sadaļÄm ir nomaksÄt kredÄ«tus, tiek pieļauts, ka tie varÄtu bÅ«t 30% naudas (4) un Å”is ir ļoti gudrs izlietojums tÄ kÄ P2L ienes lauvas tiesu mazÄk, kÄ liela daļa kredÄ«tu. TÄpat liela daļa naudas aizgÄja veselÄ«bas aprÅ«pei un, piemÄram, mirstoÅ”a pacienta lÄmums glÄbt savu dzÄ«vÄ«bu ar Å”o naudu nevis to atstÄt fondÄ ā ļoti gudrs lÄmums.
NetieÅ”a ietekme uz monetÄro politiku: Vienlaikus Igaunijas modelÄ« kÄda daļa no naudas aizgÄja patÄriÅa stimulÄÅ”anÄ, tÄpÄc Igaunijas modelis ekonomikai ir izdevÄ«gÄks brÄ«dÄ«, kad ekonomikÄ valda patÄriÅa deficÄ«ts ā tad patÄriÅa stimulÄÅ”ana ceļ IKP. SavukÄrt, ja patÄriÅÅ” tiek stimulÄts karstÄ ekonomikÄ, tas ceļ inflÄciju. Baltijas valstÄ«s lielÄkoties valda patÄriÅa deficÄ«ts, kur Latvija parasti ierindojas pÄdÄjÄs vietÄs. Zems patÄriÅÅ” slÄpÄ Latvijas IKP. Vienlaikus postpadomju telpÄ aktÄ«va monetÄrÄ politika un Ä«paÅ”i patÄriÅa stimulÄÅ”ana tiek skatÄ«ta kÄ automÄtiski slikta lielÄ daÄ¼Ä sabiedrÄ«bas.
Tirgus liberalizÄcijas piedÄvÄjums ar trÄ«s modeļiem ā iekļaujot patÄriÅa stimulÄÅ”anu, neiekļaujot to, kÄ arÄ« iekļaujot nebÅ«tisku patÄriÅa stimulÄÅ”anu.
---------------------------------------------------------------------
BÄzes redakcija: ar nebÅ«tisku patÄriÅa stimulÄÅ”anas, labÄkÄ redakcija Å”odienas situÄcijai
P2L ir brÄ«vi izÅemams, bet naudu izÅemot valsts noteiktiem mÄrÄ·iem, nav jÄnomaksÄ IIN. Ja nauda netiek izmantota kÄdam no mÄrÄ·iem, IIN no summas tiek nomaksÄts.
1) Lai naudu pÄrvietotu uz sevis izvÄlÄtu brokeri, fondu, banku, bondu iegÄdi vai citu ieguldÄ«Å”anas formu.
2) Lai ieguldÄ«tu naudu biznesa uzsÄkÅ”anai vai tÄ paplaÅ”inÄÅ”anai.
3) Lai nomaksÄtu personas ekonomisko aktivitÄti ierobežojoÅ”u kredÄ«tu slogu.
4) Lai pirktu medikamentus vai citÄdi apmaksÄtu ÄrstÄÅ”anos, piemÄram, no retajÄm slimÄ«bÄm.
Daļa minÄto punktu valsts ekonomikai ir daudzkÄrt izdevÄ«gÄki kÄ naudas sÄdÄÅ”ana p2l lÄ«menÄ«, tÄpÄc Å”ajÄ modelÄ« nauda nepiespiestÄ veidÄ tiktu ievirzÄ«ta tur, kur tÄ kÄpina valsts ekonomiku.
---------------------------------------------------------------------
Redakcija 2: bez patÄriÅa stimulÄÅ”anas, Ä«stenojama pie pÄrkarsuÅ”as ekonomikas!
P2L nav brÄ«vi izÅemams, bet tas ir izÅemams konkrÄtiem iemesliem:
1) Lai naudu pÄrvietotu uz sevis izvÄlÄtu brokeri, fondu, banku, bondu iegÄdi vai citu ieguldÄ«Å”anas formu.
2) Lai ieguldÄ«tu naudu biznesa uzsÄkÅ”anai vai tÄ paplaÅ”inÄÅ”anai.
3) Lai nomaksÄtu personas ekonomisko aktivitÄti ierobežojoÅ”u kredÄ«tu slogu.
4) Lai pirktu medikamentus vai citÄdi apmaksÄtu ÄrstÄÅ”anos, piemÄram, no retajÄm slimÄ«bÄm.
Kas tas ir: Pensiju otrais lÄ«menis (P2L) ir iedzÄ«votÄju iemaksÄta nauda, kura lÄ«dzÅ”inÄjiem pensionÄriem veido vien 5% no nÄkotnes pensijÄm. Par Ŕīs naudas pÄrvaldÄ«Å”anu bankas saÅem garantÄto komisiju 35 ā 41 miljonu gadÄ (1), perspektÄ«vai, kopÄjÄ banku peļÅa ir 380 miljoni eiro gadÄ (2), tas acÄ«mredzami licis banku lobijam izvÄrst pamanÄmas PR kampaÅas. SektorÄ pastÄv brÄ«vÄ tirgus kropļojumi, tÄpÄc iedzÄ«votÄjiem nav tiesÄ«bu lÄ«dzekļus pÄrcelt uz sevis izvÄlÄtÄm bankÄm vai fondiem.
P2L atdeve: ļoti vÄja (5), tiem plÄniem, kuri eksistÄ vismaz 10 gadus - ienesÄ«gums no 0,6% lÄ«dz 5,37% gadÄ (knapi turas lÄ«dzi inflÄcijai).
Pieredze: Igaunija un Lietuva jau ir vismaz daļÄji brÄ«vÄ tirgus kropļojumus novÄrsusi un pieredze uzrÄda, ka sabiedrÄ«ba ar naudu rÄ«kojÄs lielÄkoties gudri (3). LielÄkÄ daļa, jeb 80% igauÅu lÄma, ka viÅiem izdevÄ«gÄk ir atstÄt naudu P2L sistÄmÄ. No tiem, kas izÅÄma, 50% naudu vÄl neiztÄrÄja, bet nolika Ä«stermiÅa depozÄ«tos priekÅ” lielÄkiem nÄkotnes mÄrÄ·iem (4). Jau iztÄrÄtÄs naudas izlietojums nav tik viennozÄ«mÄ«gs, dažÄdÄs metodoloÄ£ijÄs mainÄs rezultÄti, bet viena no lielÄkajÄm sadaļÄm ir nomaksÄt kredÄ«tus, tiek pieļauts, ka tie varÄtu bÅ«t 30% naudas (4) un Å”is ir ļoti gudrs izlietojums tÄ kÄ P2L ienes lauvas tiesu mazÄk, kÄ liela daļa kredÄ«tu. TÄpat liela daļa naudas aizgÄja veselÄ«bas aprÅ«pei un, piemÄram, mirstoÅ”a pacienta lÄmums glÄbt savu dzÄ«vÄ«bu ar Å”o naudu nevis to atstÄt fondÄ ā ļoti gudrs lÄmums.
NetieÅ”a ietekme uz monetÄro politiku: Vienlaikus Igaunijas modelÄ« kÄda daļa no naudas aizgÄja patÄriÅa stimulÄÅ”anÄ, tÄpÄc Igaunijas modelis ekonomikai ir izdevÄ«gÄks brÄ«dÄ«, kad ekonomikÄ valda patÄriÅa deficÄ«ts ā tad patÄriÅa stimulÄÅ”ana ceļ IKP. SavukÄrt, ja patÄriÅÅ” tiek stimulÄts karstÄ ekonomikÄ, tas ceļ inflÄciju. Baltijas valstÄ«s lielÄkoties valda patÄriÅa deficÄ«ts, kur Latvija parasti ierindojas pÄdÄjÄs vietÄs. Zems patÄriÅÅ” slÄpÄ Latvijas IKP. Vienlaikus postpadomju telpÄ aktÄ«va monetÄrÄ politika un Ä«paÅ”i patÄriÅa stimulÄÅ”ana tiek skatÄ«ta kÄ automÄtiski slikta lielÄ daÄ¼Ä sabiedrÄ«bas.
Tirgus liberalizÄcijas piedÄvÄjums ar trÄ«s modeļiem ā iekļaujot patÄriÅa stimulÄÅ”anu, neiekļaujot to, kÄ arÄ« iekļaujot nebÅ«tisku patÄriÅa stimulÄÅ”anu.
---------------------------------------------------------------------
BÄzes redakcija: ar nebÅ«tisku patÄriÅa stimulÄÅ”anas, labÄkÄ redakcija Å”odienas situÄcijai
P2L ir brÄ«vi izÅemams, bet naudu izÅemot valsts noteiktiem mÄrÄ·iem, nav jÄnomaksÄ IIN. Ja nauda netiek izmantota kÄdam no mÄrÄ·iem, IIN no summas tiek nomaksÄts.
1) Lai naudu pÄrvietotu uz sevis izvÄlÄtu brokeri, fondu, banku, bondu iegÄdi vai citu ieguldÄ«Å”anas formu.
2) Lai ieguldÄ«tu naudu biznesa uzsÄkÅ”anai vai tÄ paplaÅ”inÄÅ”anai.
3) Lai nomaksÄtu personas ekonomisko aktivitÄti ierobežojoÅ”u kredÄ«tu slogu.
4) Lai pirktu medikamentus vai citÄdi apmaksÄtu ÄrstÄÅ”anos, piemÄram, no retajÄm slimÄ«bÄm.
Daļa minÄto punktu valsts ekonomikai ir daudzkÄrt izdevÄ«gÄki kÄ naudas sÄdÄÅ”ana p2l lÄ«menÄ«, tÄpÄc Å”ajÄ modelÄ« nauda nepiespiestÄ veidÄ tiktu ievirzÄ«ta tur, kur tÄ kÄpina valsts ekonomiku.
---------------------------------------------------------------------
Redakcija 2: bez patÄriÅa stimulÄÅ”anas, Ä«stenojama pie pÄrkarsuÅ”as ekonomikas!
P2L nav brÄ«vi izÅemams, bet tas ir izÅemams konkrÄtiem iemesliem:
1) Lai naudu pÄrvietotu uz sevis izvÄlÄtu brokeri, fondu, banku, bondu iegÄdi vai citu ieguldÄ«Å”anas formu.
2) Lai ieguldÄ«tu naudu biznesa uzsÄkÅ”anai vai tÄ paplaÅ”inÄÅ”anai.
3) Lai nomaksÄtu personas ekonomisko aktivitÄti ierobežojoÅ”u kredÄ«tu slogu.
4) Lai pirktu medikamentus vai citÄdi apmaksÄtu ÄrstÄÅ”anos, piemÄram, no retajÄm slimÄ«bÄm.
š„3
Redakcija 3: ar patÄriÅa stimulÄÅ”anas, Ä«stenojama, kad zema pirktspÄja samazina IKP tempus!
P2L ir izmaksÄjams bez ierobežojumiem.
Å ajÄ redakcijÄ saÅemsim patÄriÅa stimulÄÅ”anu, bet mazÄk naudas aizies jaunu uzÅÄmumu veidoÅ”anai, tÄpÄc Å”o punktu rekomendÄtu vienÄ«gi pie patÄriÅa krÄ«zes. Ja Å”o piedÄvÄ pie karstas ekonomikas, tas ir populisms.
---------------------------------------------------------------------
IdeoloÄ£iskÄ un idejiskÄ Å”Ä·elÅ”anÄs: JautÄjums ietver ideoloÄ£isku ŔķelÅ”anos. Kreisie uzskata, ka nauda nav izmaksÄjama, jo ā 1) cilvÄki ir muļķi, 2) naudu jÄpÄrvalda valstij vai valsti jÄnosaka pÄrvaldÄ«Å”ana. LabÄjie uzskata, ka nauda ir izmaksÄjam, jo ā 1) cilvÄki ir gudri, 2) valsts izmÄri tÄpÄc ir jÄsamazina un jÄuzticas cilvÄku lÄmumiem.
VienkÄrÅ”ots skaidrojums par patÄriÅa stimulÄÅ”anu, tiem, kas nav ekonomisti: Ir zinÄms, ka monetÄrÄ politika tiek veikta ar naudas printÄÅ”anu vai procentlikmÄm, bet uzÅemto kursu parasti atbalsta ar citiem veidiem, kuri iepludina naudu sabiedrÄ«bÄ. LatvijÄ bieži ir novÄrojamas pirktspÄjas krÄ«zes un tas strÄdÄ tÄ:
1) PatÄriÅa krÄ«ze: JÄnim nav naudas burkÄniem. ViÅÅ” pÄrstÄj pirkt burkÄnus. VietÄjais veikaliÅÅ” atlaiž vienu darbinieci un valsts tai maksÄ pabalstus. BurkÄnu ražotÄjs āZaÄ·isā samazina ražoÅ”anu uz pusi un atlaiž pusi darbinieku.
2) EkonomikÄ tiek ielaista nauda.
3) StimulÄta ekonomika: JÄnis pÄrk burkÄnus vÄl vairÄk kÄ parasti. UzÅÄmums neatlaiž darbiniekus, bet pieÅem papildus darbinieku. SavukÄrt, burkÄnu ražotÄjam āZaÄ·isā, blakÄm konkurents uzceļ fermu āTrusisā.
DiemžÄl LatvijÄ ir doma, ka stimulÄt patÄriÅu ir obligÄti slikti. Å Ä« iemesla dÄļ potenciÄlie uzÅÄmumi reizÄm pÄrceļas uz ÄrvalstÄ«m, kur patÄriÅÅ” ir labÄks un monetÄrÄ politika draudzÄ«gÄka. Bet pÄrlieka stimulÄÅ”ana, ja uzÅÄmumi nespÄja palielinÄt ražoÅ”anu, tad ceļ inflÄciju, jÄbÅ«t uzmanÄ«giem. ÄŖstie mehÄnismi jÄvirza Ä«stajÄ laikÄ.
Mg.oec. MÄrtiÅÅ” Krusts
---------------------------------------------------------------------
Avoti:
1) P2L komisijas: https://www.bank.lv/.../17555-pedejos-gados-butiski...
2) Banku peļÅa 2025: https://www.lsm.lv/.../17.03.2026-latvijas-banku-pelna.../
3) Igaunijas pieredze: https://www.la.lv/armands-puce-par-pensijam-cilveki-grib...
4) Igaunijas tÄriÅi: https://news.err.ee/.../estonians-second-pension-pillar...
5) Pensiju fondu atdeve: https://www.manapensija.lv/.../pensiju-2.../aktualie-dati/
P2L ir izmaksÄjams bez ierobežojumiem.
Å ajÄ redakcijÄ saÅemsim patÄriÅa stimulÄÅ”anu, bet mazÄk naudas aizies jaunu uzÅÄmumu veidoÅ”anai, tÄpÄc Å”o punktu rekomendÄtu vienÄ«gi pie patÄriÅa krÄ«zes. Ja Å”o piedÄvÄ pie karstas ekonomikas, tas ir populisms.
---------------------------------------------------------------------
IdeoloÄ£iskÄ un idejiskÄ Å”Ä·elÅ”anÄs: JautÄjums ietver ideoloÄ£isku ŔķelÅ”anos. Kreisie uzskata, ka nauda nav izmaksÄjama, jo ā 1) cilvÄki ir muļķi, 2) naudu jÄpÄrvalda valstij vai valsti jÄnosaka pÄrvaldÄ«Å”ana. LabÄjie uzskata, ka nauda ir izmaksÄjam, jo ā 1) cilvÄki ir gudri, 2) valsts izmÄri tÄpÄc ir jÄsamazina un jÄuzticas cilvÄku lÄmumiem.
VienkÄrÅ”ots skaidrojums par patÄriÅa stimulÄÅ”anu, tiem, kas nav ekonomisti: Ir zinÄms, ka monetÄrÄ politika tiek veikta ar naudas printÄÅ”anu vai procentlikmÄm, bet uzÅemto kursu parasti atbalsta ar citiem veidiem, kuri iepludina naudu sabiedrÄ«bÄ. LatvijÄ bieži ir novÄrojamas pirktspÄjas krÄ«zes un tas strÄdÄ tÄ:
1) PatÄriÅa krÄ«ze: JÄnim nav naudas burkÄniem. ViÅÅ” pÄrstÄj pirkt burkÄnus. VietÄjais veikaliÅÅ” atlaiž vienu darbinieci un valsts tai maksÄ pabalstus. BurkÄnu ražotÄjs āZaÄ·isā samazina ražoÅ”anu uz pusi un atlaiž pusi darbinieku.
2) EkonomikÄ tiek ielaista nauda.
3) StimulÄta ekonomika: JÄnis pÄrk burkÄnus vÄl vairÄk kÄ parasti. UzÅÄmums neatlaiž darbiniekus, bet pieÅem papildus darbinieku. SavukÄrt, burkÄnu ražotÄjam āZaÄ·isā, blakÄm konkurents uzceļ fermu āTrusisā.
DiemžÄl LatvijÄ ir doma, ka stimulÄt patÄriÅu ir obligÄti slikti. Å Ä« iemesla dÄļ potenciÄlie uzÅÄmumi reizÄm pÄrceļas uz ÄrvalstÄ«m, kur patÄriÅÅ” ir labÄks un monetÄrÄ politika draudzÄ«gÄka. Bet pÄrlieka stimulÄÅ”ana, ja uzÅÄmumi nespÄja palielinÄt ražoÅ”anu, tad ceļ inflÄciju, jÄbÅ«t uzmanÄ«giem. ÄŖstie mehÄnismi jÄvirza Ä«stajÄ laikÄ.
Mg.oec. MÄrtiÅÅ” Krusts
---------------------------------------------------------------------
Avoti:
1) P2L komisijas: https://www.bank.lv/.../17555-pedejos-gados-butiski...
2) Banku peļÅa 2025: https://www.lsm.lv/.../17.03.2026-latvijas-banku-pelna.../
3) Igaunijas pieredze: https://www.la.lv/armands-puce-par-pensijam-cilveki-grib...
4) Igaunijas tÄriÅi: https://news.err.ee/.../estonians-second-pension-pillar...
5) Pensiju fondu atdeve: https://www.manapensija.lv/.../pensiju-2.../aktualie-dati/
š„3ā¤1
š±š»š©ļøDÄļ lÄmuma nenohedžot degvielu, Å”ajÄ vasarÄ vien, AirBaltic zaudÄs papildu 150-160 miljonus eiro, atsaucoties bijuÅ”Ä VARAM ministra citÄtiem Ärvalstu fondiem!
š±12
š¦š· ArgentÄ«na samazinÄjusi valdÄ«bas tÄriÅus par 40%, atsaucoties uz ierakstu ar ko dalÄ«jies leÄ£endÄrais Havjers Milejs.
š11š„1
š±š»š§®OtrÄ pensiju lÄ«meÅa izÅemÅ”ana nodarÄ«tu valstij ieÅÄmumu kritumu, jo izrÄdÄs ir izveidota mÄnÄ«ga sistÄma, kurÄ tie, kuri nav ielikuÅ”i Ä·eksÄ«ti par p2l mantojamÄ«bu (vairÄkums), to uzdÄvina valstij pÄc nÄves.
š7š1š1š¤1
šŗš¦š±š» Ukraina gatavÄ«bÄ iesaistÄ«ties Baltijas aizsardzÄ«bas lÄ«nijas veidoÅ”anÄ! Å is ir jÄizmanto!
š13ā2ā”2š„1š1
š«š®šŖSomija gatavojas, ka to teritorijÄ ieradÄ«sies ASV kodolieroÄi, ziÅo prestižais izdevums Nexta. Somija vÄlas mainÄ«t likumu, kas paÅ”laik to aizliedz. LÄmums ir jÄapstiprina parlamentam.
š7š¤1š1
šŗšøš¦š· ASV aviÄcijas bÄzes kuÄ£is USS Nimitz sasniedzis ArgentÄ«nu, lai kopÄ«gi ar ArgentÄ«nu veiktu mÄcÄ«bu manevrus.
š3š„1š¤1
ššŗ Orbans pamet UngÄrijas parlamentu.
š9š±2š¤1š1
šŗšøš§ Veikts terora akts telpÄ, kur uzturÄjies Tramps, iespÄjams kÄrtÄjais kreiso ekstrÄmistu uzbrukums
š5š¤3
šŗšø ASV nikni par Eiropas draudzÄ«bu ar islÄmistiem, kÄ sodu apsver apturÄt SpÄnijas dalÄ«bu NATO aliansÄ un pÄrskatÄ«t ASV atbalstu LielbritÄnijas pretenzijÄm uz Falklendu salÄm, ziÅo Reuters ar atsauci uz Pentagona iekÅ”Äjo komunikÄciju.
š¤5ā¤1š„1
š®š¹ ASV un Eiropas 'trampistu' pozÄ«cija atkal nav vienota. ItÄlijas lÄ«dere MelonÄ« skeptiska par ieceri izslÄgt SpÄniju no NATO.
š5ā¤2š¤2
ā Krievijas armijas apgÄde cietÄ«s: 75% no IrÄnas ieroÄu ražoÅ”anas ir iznÄ«cinÄta, tostarp 80-82% dronu ražoÅ”anas ir likvidÄta, atsaucoties uz ASV prezidentu Trampu.
š¤7š4š2
š±š»āļø AirBaltic visticamÄk nobankrotÄÅ”ot lÄ«dz ziemai, apgalvo Ryanair.
š4š±3š„1