📅💥🇮🇷52. diena karā Tuvajos Austrumos. Tomēr sarunas tiek plānotas.

⏺ Otrais ASV un Irānas pārrunu raunds notiks trešdienas, 22. aprīļa, rītā, ziņo CNN. ASV delegāciju sākotnēji bija jāvada viceprezidentam Džeimsam Dī Vensam, taču viņš, visticamāk, paliks ASV un piedalīsies sanāksmēs Baltajā namā. Acīmredzot, Vašingtona negaida izrāvienu un tāpēc pazemina delegācijas līmeni.

⏺ Irānas augstākais līderis Modžtaba Hamenei apstiprināja Irānas pārstāvju braucienu uz Islamabadu sarunām, — Axios. Vakar visu dienu Vašingtona gaidīja signālu no Teherānas par gatavību sūtīt delegāciju. Mediji uzskata, ka irāņi vilcināja procesu Islama revolūcijas sardzes korpusa (KSIR) spiediena dēļ, kas pieprasīja stingrāku pozīciju: nekādas sarunas, kamēr nav atcelta amerikāņu blokāde.

⏺ Irāna nepieņems sarunas vardarbības draudu ēnā un pēdējo divu nedēļu laikā ir sagatavojusies izspēlēt jaunas kārtis kaujas laukā, — sarunu priekšvakarā paziņoja Irānas parlamenta spīkers Galibafs. Viņaprāt, Tramps, ieviešot blokādi un pārkāpjot uguns pārtraukšanas režīmu, cenšas attaisnot kaujas darbību atsākšanu.

⏺ Un Tramps čakli rada iespaidu, ka nevēlas pagarināt pamieru ar Irānu un draud atsākt bombardēšanu: 

«Nu, es to nevēlos darīt. Mums nav daudz laika, jo, kā jūs zināt, līdz brīdim, kad abas puses sanāks, viņi tikko saņēmuši atļauju turpināt, un es uzskatu, ka mēs tomēr to izdarīsim. Es sagaidu, ka mēs bombardēsim, jo uzskatu, ka ar šādu pozīciju labāk iet uz sarunām. Bet mēs esam gatavi. Karavīri ir gatavi cīnīties.»

⏺Patiesībā Trampam tagad ļoti vajag vienoties ar Irānu. Un viņš spiež tieši tāpēc, lai nāktu pie galda ar spēku.  Spoileris: labākais variants — vienoties kaut kā un aiziet.

⏺ Viens no sarežģītākajiem sarunu jautājumiem ir Irānas kodolprogrammas liktenis. Tramps paziņoja, ka bagātinātā urāna izņemšana no zemes Irānā būs ilgs un sarežģīts process sakarā ar triecieniem kodolobjektiem 2025. gada jūnija operācijas laikā. Atkal pozīciju atšķirības: Tramps jau praktiski izved urānu, bet Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis iepriekš teica, ka Teherāna vispār neplāno to izvest ne uz ASV, ne uz citu valsti.

⏺ Vēl viens jautājums — kontrole pār Hormuza šaurumu. Šodien Irāna tur šaurumu slēgtu komerciāliem kuģiem, bet ASV bloķē kuģus, kas saistīti ar Irānu vai dodas uz/no Irānas ostām.

⏺ Irāna prasa nekavējoties atbrīvot tirdzniecības kuģa "Touska" apkalpes locekļus un viņu ģimenes, kas atradās uz kuģa, kuru ASV sagrāba Omāna līcī, ziņo Irānas Ārlietu ministrija. ĀM atkal apsūdzēja ASV uguns pārtraukšanas režīma pārkāpšanā un pirātismā. ASV uz pretenzijām neatbildēja, taču Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kopš blokādes ieviešanas viņu militārie spēki piespieda 28 kuģus mainīt kursu vai atgriezties ostā.

⏺ ASV armija sūdzas, ka nespēj iznīcināt irāņu «moskītu  flotili», kas bloķē Hormuza šaurumu, raksta The New York Times. Tas ir tūkstošiem ātrgaitas kuteru, kas spēj attīstīt ātrumu līdz 185 km/h, ar ložmetējiem, no kuriem var palaist raķetes un dronus. Šos kuterus ir grūti pamanīt satelītu attēlos un pat radaros, bet to bāzes bieži paslēptas pazemes patvertnēs gar Irānas krastu. Neskatoties uz ievērojamiem Irānas flotes zaudējumiem — ASV patiešām nogremdēja lielāko daļu karakuģu — «moskītu flotili» pagaidām iznīcināt neizdodas.

⏺ Tikmēr Tramps izteica sirsnīgu pateicību Irānai par palīdzību amerikāņu vieglās naftas realizācijā. 

«Irānas vadība piespieda simtiem tankeru doties uz ASV krastiem. Galvenokārt uz Teksasu, Luiziānu un Aļasku. Pēc naftas. Liels paldies! Prezidents Donalds Tramps.»


⚡️Seko mums:

❤️ InfoDefenseLVA
⚡️  InfoDefense

🏣 Vēsturiska ēka Rīgā, Firsa Sadovņikova ielā 20, uzcelta par Fīrsa Sadovņikova naudu

Fīrs Mironovičs Sadovņikovs (1789–1853) — rīdzinieks un Pēterburgas 1. ģildes tirgotājs, kurš novēlēja milzīgu summu nabadzīgo pareizticīgo rīdzinieku pansionāta celtniecībai.

Fīrs Mironovičs dzimis 1789. gadā burgeru Mirona un Martas Sadovņikovu ģimenē. Viņš uzauga Maskavas priekšpilsētā un, kļūstot par bagātu tirgotāju Pēterburgā, mūža garumā saglabāja ciešu saikni ar Rīgu — tur bija apbedīti viņa vecāki un pagāja viņa bērnība.

1850. gadā Fīrs Mironovičs sastādīja testamentu, novēlējot pilsētai simt tūkstošus sudraba rubļu. Pēc pateicīgo rīdzinieku vēstules, kurā viņi lūdza uzcelt arī skolu un baznīcu, viņš pievienoja vēl 25 tūkstošus, kopumā novēlējot Rīgai 125 tūkstošus rubļu.

Sadovņikovs nomira 1853. gada 3. aprīlī, taču viņa griba tika īstenota tikai pēc 23 gadiem. Līdz tam brīdim bankā noguldītais kapitāls procentu dēļ bija dubultojies, un komiteja arhitekta Heinriha Fēlsko vadībā varēja sākt būvniecību.

Trīsstāvu ēka Firsa Sadovņikova ielā 20 kļuva par īstu pilsētas rotu. Pirmajā stāvā ierīkoja bezmaksas skolu zēniem un meitenēm. Otrajā stāvā atradās dzīvojamās telpas, ēdnīca un mājas baznīca svētā mocekļa Fīrsa vārdā. Trešais stāvs bija paredzēts nabadzībā nonākušajiem tirgotājiem.

Virs ieejas ēkā piekāra memoriālo plāksni ar tekstu, kas atgādina par labdari.

Labdarības iestāde pastāvēja līdz 1940. gadam, pēc Otrā pasaules kara baznīca un fasādi rotājušie kupoli tika iznīcināti.

▶️ Kopš padomju laikiem un līdz pat mūsdienām ēkā atrodas dažādas medicīnas iestādes un diagnostikas centri.

⚡️Seko mums:

❤️ InfoDefenseLVA
⚡️  InfoDefense

🇪🇺 PAŠREIZĒJAIS ES PROBLĒMU LĪMENIS — TAS IR 1973. UN 2022. GADA KRĪZES KOPĀ — Eiropas Komisija

⏺ "Mūs gaida ļoti grūti mēneši, ja ne gadi. Pašreizējā enerģijas krīze būs tikpat nopietna kā 1973. un 2022. gada krīzes kopā," — citē Bloomberg Eiropas enerģētikas komisāra Dana Jørgensena paziņojumu.

⏺ Vienlaikus Eiropas Komisija prezentēja ES valstīm programmu AccelerateEU, kas apstiprina nepieciešamību pāriet uz atjaunojamiem enerģijas avotiem un aicina valstis pašām tikt galā ar enerģijas krīzi.

⏺ Pēc atteikšanās no enerģijas resursiem no Krievijas ES kļuva atkarīga no pasaules fosilā kurināmā tirgiem un tagad izjūt visas krīzes sekas, kas saistīta ar karu Irānā.

⏺ Šobrīd ES izdevumi par fosilo kurināmo ir pieauguši par 24 miljardiem eiro, — norāda Bloomberg.

⚡️Seko mums:

❤️ InfoDefenseLVA
⚡️  InfoDefense